Pavasara saulgrieži - 20.martā
Lielajā dienā veicamas daudzas rituālas darbības, lai nākamais periods būtu saskaņā ar dabas ritiem. Viena no galvenajām izdarībām Lieldienās saistās ar šūpolēm. Šūpošanās pieder pie kustību auglības ritiem līdzīgi dejai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai. Lieldienu šūpošanos bieži vien min saistībā ar Sauli, kas arī Lieldienu rītā šūpojoties jeb dejojot. Pacēlusies kādu asi virs horizonta, tā trīs reizes šūpojoties uz vienu un trīs reizes uz otru pusi. Ticējums vēsta, lai to redzētu, agri jāceļas, jāuzkāpj kalnā vai kokā, vai arī jāskatās caur nokvēpušu stiklu, kas to redzēs, tas visu gadu būs bagāts.
Lieldienu rītā ir jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā mute pret sauli tekošā ūdenī. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ja Ziemassvētkos visas drēbes jāvelk tīras, tad Lieldienās jāapģērbjas pilnīgi jaunā tērpā.
Lieldienu svarīgākā maltīte ir brokastis, tāpēc brokastgalds jāklāj ar sevišķu rūpību. Galdautu liek dzeltenu vai zaļu. Uz galda liek vāzi ar pūpoliem, izplaucētiem bērzu zariem, ar pirmajām pavasara puķēm – vizbulītēm, sniegpulkstenītēm, krokusiem, narcisēm. Mūsu senčiem Lieldienu maltīte ir bijusi daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājumu jau beigušies. Ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši: vārītas olas, zirņi un plācenis vai rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
Olu krāsošana ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Vienkāršākais un biežāk sastopamais olu krāsošanas veids ir vārīt tās sīpolu mizās, apliktas ar lapiņām, putraimiem, ietītas krāsainās lupatiņās, aptītas ar dzīpariem utt. Olas var likt arī ūdenī, kurā novārītas bietes, asinszāles, mellenes vai aronijas, alkšņu mizas, kumelītes un citi dabīgie materiāli. Lai olas nepārsprāgtu, tās vārot, nedrīkst runāt un smieties.
Olu ēd, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecas arī uz saimniecībā esošajiem lopiem, dzīvniekiem. Kurš ēd olu bez sāls, vasarā daudz melos.
Ar olām Lieldienās saistīts daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, tās ripina, ar olām mainās. Neiztiek arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem savu olu un iedomājas kādu vēlēšanos. Tad olas sasit ar tievgaļiem kopā. Kam ola nesaplīst, tam vēlēšanās piepildās, bet sasistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.
Šūpošanās Lieldienās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Un jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpoļu kāršanu puiši dabūja cimdu pāri, alu vai tml. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc Lieldienām šūpoles parasti izjauc un sadedzina, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
Ja vēlies doties sagaidīt saullēktu virs Burtnieku ezera pavasara saulgriežu rītā, piesakies līdz 19.marta vakaram pa tel.26619181.
Lieldienu rītā ir jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā mute pret sauli tekošā ūdenī. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ja Ziemassvētkos visas drēbes jāvelk tīras, tad Lieldienās jāapģērbjas pilnīgi jaunā tērpā.
Lieldienu svarīgākā maltīte ir brokastis, tāpēc brokastgalds jāklāj ar sevišķu rūpību. Galdautu liek dzeltenu vai zaļu. Uz galda liek vāzi ar pūpoliem, izplaucētiem bērzu zariem, ar pirmajām pavasara puķēm – vizbulītēm, sniegpulkstenītēm, krokusiem, narcisēm. Mūsu senčiem Lieldienu maltīte ir bijusi daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājumu jau beigušies. Ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši: vārītas olas, zirņi un plācenis vai rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
Olu krāsošana ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Vienkāršākais un biežāk sastopamais olu krāsošanas veids ir vārīt tās sīpolu mizās, apliktas ar lapiņām, putraimiem, ietītas krāsainās lupatiņās, aptītas ar dzīpariem utt. Olas var likt arī ūdenī, kurā novārītas bietes, asinszāles, mellenes vai aronijas, alkšņu mizas, kumelītes un citi dabīgie materiāli. Lai olas nepārsprāgtu, tās vārot, nedrīkst runāt un smieties.
Olu ēd, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecas arī uz saimniecībā esošajiem lopiem, dzīvniekiem. Kurš ēd olu bez sāls, vasarā daudz melos.
Ar olām Lieldienās saistīts daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, tās ripina, ar olām mainās. Neiztiek arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem savu olu un iedomājas kādu vēlēšanos. Tad olas sasit ar tievgaļiem kopā. Kam ola nesaplīst, tam vēlēšanās piepildās, bet sasistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.
Šūpošanās Lieldienās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Un jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpoļu kāršanu puiši dabūja cimdu pāri, alu vai tml. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc Lieldienām šūpoles parasti izjauc un sadedzina, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
Ja vēlies doties sagaidīt saullēktu virs Burtnieku ezera pavasara saulgriežu rītā, piesakies līdz 19.marta vakaram pa tel.26619181.
