Pirts procedūras variantu ir daudz, teju katram pirtniekam ir sava metode un ‘’odziņa’’, kas padara pirts procedūru patīkami neaizmirstamu. Pirts skolas skolotājs, pirtnieks Māris Džeriņš, sniedz padomus vienai klasiskai, veselīgai pirts procedūrai, uzsverot, ka pirtiņā vienmēr vajadzētu iet ar kādu kopā, nevis vienam - drošības labad. Gaisa temperatūrai pērtuvē, pēriena laikā, vajadzētu būt no 65˚C līdz 75˚C ( optimāli 70˚C) un gaisa mitrumam vismaz 60%, tad var sākt procedūru.

Vispirms sildīšanās; ienākot lāvas telpā ir jāapsēžas, jo ķermenim ir jāaprod ar telpu un jāpierod pie gaisa temperatūras, tad var gulties uz lāvas, liekot galvu virzienā tālāk no krāsniņas un ieteicams nedaudz piepacelt kājas, lai atvieglotu asins atteci no kājām. Der atcerēties, ka, ja pirms pirtiņas būsi samitrinājis ķermeni, veselīgais svīšanas process notiks ātrāk, bet izsildīs tikai virsējo ādas slāni. Bet, ja pirtiņā iesi sausu ķermeni, svīšanas process būs ilgāks, taču dziļāks. Sildīšanās palīdz relaksēties, mazināt saspringumu ķermenī un savaldīt domas. Pēc 10-15 minūtēm būtu vēlams iziet no pērtuves- atpūsties, apžūt, bet neatdzist. Sildoties der atcerēties, ka tā nav sacensība uz izturību un ir jābūt ļoti vērīgam pret savu pašsajūtu, ja kādā mirklī jūt ķermenī diskomfortu pērēja pavadībā ir jāiziet ārā no pērtuves un vēsākā vietā jāatguļas.

Pēršanās jāsāk ar peramā atguldīšanu uz lāvas, zem galvas un pēdām var likt slotiņas, lai ērtāka gulēšana. Ja zem galvas liks slotiņas ar smaržīgajiem augiem, tie patīkami iekrāsos pēršanos ar brīnišķīgu smaržu, vienīgi jāpajautā peramajam vai konkrētā slotiņas smarža patīk un nav par intensīvu. Ja uzliks uz galvas atdzesētas slotiņas, būs vieglāk elpot. Peramajam ir jāatceras elpot caur muti, atslābināties un izbaudīt procesu. Process ir pakāpenisks, vispirms pērējs veic ķermeņa iesildīšanu, ar slotiņām virzot silto gaisu uz ķermeni, bet tad ar pašiem slotu lapu galiņiem viegli per ķermeni (sijāšana), sākot no pēdām, virzienā uz pleciem (izņēmums ir, ja peramajam ir augsts asinsspiediens, tad vēlams sākt no pleciem). Tas ir viegls pēriens, kas pamazām paliek intensīvāks līdz pāraug aktīvā pērienā, tomēr jāatceras, ka pirts nav vieta, kur demonstrēt savu spēku un pārbaudīt cik kurš var izturēt, jo tā var nodarīt pāri veselībai. Perot ķermeņa priekšpusi, jāsaudzē vēders, sievietēm krūtis, savukārt muguru var pērt intensīvāk. Vajadzētu atcerēties, ka uz lāvas griežoties no mugurpuses uz vēderpusi vai otrādi, tas jādara caur labo plecu. Pērējam, savukārt, vajadzētu ievērot pēriena nepārtrauktību un kustību pabeigtību, tas ir kur pērienu sākām tur arī pabeidzam un pērt nedaudz pāri peramā pirkstu galiem. Arī pēršanās optimālais laiks ir 15 minūtes, pēc kurām tad ir īstais mirklis atdzesēties. Te katrs lūkojas pēc iespējām- dīķis, upe, jūra, kubla vai baseins, ziemā sniegs, ja tas ir irdens. Tas ir mirklis, ko izbaudīt, tam jāļaujas un tas jāizjūt ar visām savām maņām, tad būs īstais efekts. Kontrasta procedūras stiprina organisma imunitāti un piešķir tonusu, tas ir veselīgs rūdījums. Svarīgi ir atcerēties, ka, ja ķermeni iegremdējam ūdenī, tad arī galvu jāiegremdē, lai nākamajā dienā nesāpētu galva.

Pirts slotiņa ir galvenais pirtnieka instruments un neiztrūkstoša vērtība latviskā pirtī. Vēl pirts slotiņa ir arī dabas dāvana, kuru pareizi izmantojot, pēršanās kļūst smaržīga, patīkama un galvenais- veselīga. Slotiņu vākšanā un kaltēšanā galvenais ir mijiedarboties ar dabu, rīkoties atbildīgi un griezt tikai tik daudz augu, cik ir plānots izmantot un ne vairāk. Kopā ar augiem un kokiem daba mums sniedz savu spēku un enerģiju, tāpēc vienmēr griežot zariņus pirts slotām, ir jāpasaka, jāsajūt pateicība par šo dāsno dāvanu.

Kad tad vislabāk griezt slotas? Slotiņas žāvēšanai, lai glabātu lietošanai ziemā ir jāvāc trīs dienas pirms pilnmēness jūnijā vai jūlijā. Vācot augus šajā laikā, lapas labi turēsies pie zariem un augos būs daudz spēka. Vispiemērotākā vieta, lai žāvētu pirts slotas ir tumša, lai lapas neizbalē un labi vēdināta, lai gaiss būtu sauss, tad slotiņas saglabāsies zaļas un svaigas. Kad tās izkaltušas, droši var likt kādā kastē un glabāt ērtākā vietā. Žāvētas slotas pirms lietošanas vajag mērcēt aukstā ūdenī, pretējā gadījumā, samazinās slotiņu vērtība. Var arī slotiņu pakāpeniski mitrināt, aprasinot ar ūdeni un apklājot ar mitru audumu, lai saglabājas slotiņas svaigums un vingrums, bet stundu- pusstundu pirms pirts, pamērcēt, lai zariņi kļūst mīksti. Žāvēšanai sienot lakstu slotas, svarīgi ir attīrīt kātus no mazajām lapiņām, lai izvairītos no to bojāšanās; tādas slotiņas mērcēt vajag tikai īsu mirkli.

Tomēr vislabāk ir lietot svaigi sietas slotiņas. Ziemā piemērotāki būs skuju koki, bet vasarā lapu koki un lakstaugi, tādi kā vīgrieze vai piparmētra. Šādas, svaigas slotiņas var būt dažādas arī pēc izmēra un pielietojuma. Vislabāk ir pazīstama parocīgā un kompaktā pēršanas slota, bet vēl var siet arī mazas slotiņas no lielo slotu zaru pārpalikumiem, tās labi patiks bērniem. Savukārt gariņa iekustināšanai pirtiņā labi derēs plakanās, jeb vēdekļa veida slotas, piemēram, kļavas vai lazdas. Lai pirtī būtu patīkama smarža, uz krāsns akmeņiem var uzlikt mazu raudenes vai dievkociņa slotiņu! Tāpat arī pēršanas slotai, vai tā būtu bērza, ozola vai pīlādža, var pievienot smaržīgos lakstaugus, tas piedos slotiņai īpašu aromātu!

Atceries, ka slotiņas vajag izmantot pilnībā, kad esi ar tām nopēries un izbaudījis to patīkamo aromātu, vari ar to ierīvēt ķermeni. Tam lieliski derēs liepas slotiņa, kas pārklās ādu ar dabīgu ekstraktu, padarot to maigu un tīru.

Ar padomiem dalījās pirtniece Anita Laime.

Tekstu sagatavoja Elīna Cauna

Malka sanesta, pirts krāsns kuras un slotas iemērktas, tas nozīmē, ka pēc mirkļa jau varēs iet pirtī. Bet vai tas ir viss, kas ir jāizdara pirms pirts, ja ir vēlēšanās piedzīvot pavisam īstu un atjaunojošu procesu? Pirts skolas pirtnieki, Nauris Zutis, Anita Laime un Vilnis Lejnieks, stāsta par to, kas ir pats svarīgākais ejot pirtī.

Abi pirtnieki ir vienisprātis, pirts procedūrai ir jānoskaņojas, gluži tāpat kā mūziķis uzskaņo mūzikas instrumentu pirms koncerta. Gatavošanās pirts dienai un pirts procedūrai sākas tajā brīdī, kad cilvēks izlemj doties uz pirtiņu un apzinās savu pirts mērķi. Jā, pirtī ir jāiet ar mērķi, kārtīgi apdomātu un skaidru. N.Zutis atzīmē, ka pirts nav tikai ķermenisks, bet ir arī garīgs process, tāpēc svarīgi ir pirts dienu veltīt tikai šim gaidāmajam procesam, ikdienas rūpes un raizes atstājot malā, domājot par savu pirts mērķi, atslēdzot telefonu un koncentrējoties tikai uz brīdi ‘’šeit un tagad’’. Jautāts par to, kādi tad ir biežākie pirts mērķi ar ko cilvēki ierodas, V.Lejnieks stāsta, ka tie esot vēlme attīrīties no ikdienas rūpēm un negācijām, atjaunošanās, savas garīgās pasaules sakārtošana; savas materiālās pasaules sakārtošana; vēlme sakārtot vai izprast attiecības ar citiem cilvēkiem; atpūta un arī psihosomatiskas sāpes. ‘’Cilvēks,’’ uzsver V.Lejnieks: ‘’parasti zina, ko grib, bet nezina, ko viņam vajag’’. Tāpēc pirtnieks pirms procedūras vienmēr noskaidro, ko cilvēks vēlas, lai saprastu, ko viņam vajag. Tālākais process ir atkarīgs no katra pirtnieka individuālās pieejas, bet pats svarīgākais, kas jāizdara pirms sasveicināties ar Pirts Gariņu un ieiet pirtī, ir- jāuzstāda mērķis.

A.Laime atzīmē tās būtiskās lietas, kas nodrošina ķermenisko labsajūtu un drošību pirtī. Vispirms, pirtī gājējam noteikti jāzina savs veselības stāvoklis, jāatturas, ja ir iekaisumi, asiņošanas vai pēcoperācijas periods. Obligāti jālūko, lai galvā ir cepurīte, īpaši, ja pērtuvē nav iespējas apgulties un ir jāsēž. Tā kā augstā temperatūra un mitrums ķermenim ir pietiekami liela slodze, vēlams aptuveni divas stundas pirms pirts atturēties no ēšanas, vai arī lietot uzturā kaut ko pavisam vieglu, piemēram, augļus. Taču padzerties, ūdeni vai tēju, pirms procedūras vajadzētu tā kārtīgi, lai procedūras laikā ķermenim ir šķidruma rezerve. Protams, kā veselības, tā drošības nolūkos, jāatturas no alkohola.

Tātad- pirms iet pērtuvē ir nepieciešams ieklausīties pašam sevī, sak, ko tad es vēlos? Sadzirdēt sevi un ļaut, lai pirtiņa palīdz!